Izteikti pavasarīgā sestdienas vakarā klubā NABAKLAB notika LU Jauno mūzikas grupu konkursa 2. kārta, kurā par uzvaru cīnījās sešas finālistu grupas. Pirmo vietu ieguva neo-folk grupa „Ēnu Kaleidoskops”, otro vietu – „Mozart’s Revenge”, savukārt trešo – „Sunday Jam Toast”.

Laba skaņa jaunā vietā

8.maija vakarā NABAKLAB ierastās Vērmaņdārza estrādes vietā šogad jau septīto gadu pēc kārtas notika LU Jauno mūzikas grupu konkursa fināls. Tajā no 19 grupām, kas bija iesniegušas savas dziesmas vērtēšanai, iekļuva vien sešas stilistiski izteiksmīgākās mūzikas grupas – „Dislocation”, „Sunday Jam Toast”, „Severnij Vetjer”, „Ēnu Kaleidoskops”, „Can_zone” un „Mozart’s Revenge”.

Pirmo vietu konkursa žūrija diezgan vienbalsīgi piešķīra 2005.gadā Rīgā dibinātajai grupai „Ēnu Kaleidoskops”, kuras sastāvā ir Mārtiņš Links, Laura Krastiņa, Zane Pērkone, Ieva Melne, Ieva Tihovska un Andrejs Antonovs un kuras mērķis ir attīstīt dark-folk un neo-folk kustību Latvijā. Grupai, kas pārstāv LU Humanitāro zinātņu fakultāti, pārsteidzošs bija nelielais pieteikumu skaits konkursam, jo bija domāts, ka būs jākonkurē ar aptuveni 50 jaunām mūzikas grupām.

„Šis mums bija pirmais konkurss, kurā piedalījāmies. Atšķīrāmies, jo uzstāšanās bija samērā akustiska, bez elektroniskās ģitāras un izteiktām bungām. Lai gan jāatzīst, ka grupai agrāk bijuši arī labāki koncerti ar veiksmīgāku skatuvisko skanējumu, tai skaitā tepat, NABAKLAB,” skaidro grupas vokālists un ģitārists Mārtiņš Links. „Tā kā man pašam ir tuva smagā mūzika, tad ļoti patika grupa „Dislocation”, kuri savā lauciņā ir perfekti. Arī grupa „Can_zone” bija aicinoša uz dejām, kuru arī cerēju redzēt pirmo vietu vidū.”

Līdzīgi kā citu gadu uzvarētāji, arī grupa „Ēnu Kaleidoskops” ir ieguvusi iespēju izmantot ieraksta laiku studijā, kā arī uzstāties Latvijas Universitātes jauno studentu svētkos „Aristotelis 2010” šī gada rudenī.

Ar teatrālu Mocarta klavieru spēlēšanas uznācienu žūrijas sirdis iekaroja otrās vietas ieguvēji 2009.gadā Rīgā dibinātā grupa „Mozart’s Revenege”, kas pārstāv LU Ķīmijas fakultāti. Vienotu un gaumīgu skanējumu radīja Jevgēnijs Glazers, Artis Jansons, Mārtiņš Ābols un Alina Kirilova. Visi grupas dalībnieki ir pieredzējuši mūziķi, no kuriem daļa ir mācījusies arī mūzikas skolā un nodarbojas ar mūziku jau kopš bērnu dienām.

„Bija interesanti, bija laba skaņa un mums patika te uzstāties,” precīzi, bet kodolīgi savu uzstāšanos vērtē otrā vietas ieguvējs grupas „Mozart’s Revenge” vokālists un ģitārists Jevgēnijs Glazers. „Pašam patika divas grupas. „Dislocation”, kas, manuprāt, bija interesantākā, kā arī grupa „Severnij Veter”, kurai šovakar bija viena no labākajām skaņām. Paši esam jauna grupa, kurai bijuši tikai daži koncerti. Tagad ceram, ka spēlēsim vasaras festivālos. Mums ir sava studija, kur jau esam ierakstījuši piecas dziesmas un turpinām aktīvi strādāt tālāk.”

Savukārt trešo vietu žūrija piešķīra LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes un Juridiskās fakultātes grupai „Sunday Jam Toast”.

„Bijām izveidojuši sev programmu, kas sastāvēja no trīs dažāda tempa, rakstura un dažādās valodās skanošām dziesmām, kuras nospēlējām ar lielu atdevi,” stāsta grupas vokāliste Made Ērgle, ko daudzi pazīst arī no „O’Karte Akadēmijas” konkursa. „Manuprāt, konkursi ir forši, jo tad grupa uzstājoties jūt daudz lielāku atbildību. Gribu uzslavēt jauno klubu, kur esmu pirmo reizi un kur man ļoti patīk, jo ir laba skaņa, skatuve, ir kur kustēties.”

Grupai konkurss ir jauna un vērtīga pieredze. Pēdējā laikā 2008.gadā dibinātā grupa „Sunday Jam Toast”, kuras sastāvā ir Made Ērgle, Edijs Panders, Toms Jančevskis, Kristaps Gustsons, kā arī Ilze Švarcbaha uzstājas gandrīz katru nedēļu. Grupas dalībnieki atzīst, ka ir uznākusi nebeidzama iedvesma, kas noteikti ir jāizmanto.

Ārpus godalgotajām vietām šoreiz palika 2005.gadā dibinātā krievu valodā dziedošā grupa „Severnij Veterj”, kas pārstāv LU Ekonomikas un vadības fakultāti, klausītājiem sniedzot rokbalāžu cienīgu uzstāšanos.

Vēl finālistu vidū bija arī 2009.gadā radītā LU Vēstures un filozofijas fakultātes grupa „Can_zone”, kuras atraktīvais uzstāšanās stils radīja vēlmi izmēģināt arī jaunā kluba deju grīdu, taču šoreiz palika bez iegūtas vietas.

Arī LU Humanitāro zinātņu fakultātes grupa „Dislocation”, kas sniedza eksperimentālās smagās mūzikas priekšnesumu un kas darbojas jau kopš 2007.gadā savā muzikālajā pūra lādē glabājot arī demo albumu „XXIX”, šoreiz tika augstu novērtēta no konkurentu puses, bet neguva augstāko žūrijas vērtējumu.

Spēks mūzikā, tekstā, ritmā…

Žūrija atzīst, ka arī šogad netika pieredzēta asins izliešana viedokļu cīņā par pirmās vietas piešķiršanu. Kopējais vērtējums bija samērā vienbalsīgs. Attieksme, teksti, mūzika, tēls, tehniskais izpildījums. Visi kritēriji tika ņemti vērā un rezultāts bija tāds, kāds bija.

„Šis ir konkurss, kurā it kā piedalās studenti, sacenšas savā starpā, bet, manuprāt, turpmāk šo konkursu vajadzētu rīkot savādāk. Piemēram, katrs varētu spēlēt tikai vienu dziesmu. Turklāt, pilnīgi bez publikas. Tajā dziesmā māksliniekam būtu jāspēj parādīt visu, ko spēj. Drīzāk tad tas vairāk atbilstu konkursa, nevis pašreizējam festivāla formātam,” spriež grupas „Dzelzs Vilks” pārstāvis Juris Kaukulis. „Tu te sēdi un ir jāsajūt, vai kaut kas nāk pie tevis. Kaut kas jāspēj pārdzīvot, sēžot un klausoties. Vai kājas kustās vai nekustās, vai gribas lekt dancī, vai arī tu gaidi tikai to, lai dziesma ātrāk beigtos…”

Arī grupas „Baložu Pilni Pagalmi” mūziķis Uldis Gedra ir vienisprātis ar Juri Kaukli par to, ka jāpārdomā konkursa formāts. „Varbūt ir jāmaina pat nosaukums. Iespējams, tieši vārds „konkurss” atbaida daudzas grupas no dalības tajā, jo ne visi vēlas piedalīties konkursos,” skaidro Uldis Gedra. „Tas varētu būt kaut vai jauno mūziķu saiets…”

Žurnāla „Mūzikas Saule” žurnāliste Dace Volfa atzīst, ka īsti nesajuta cīņas sparu, neskatoties uz to, ka šis tomēr ir konkurss. „Visi draudzīgi atnāca, katrs nospēlēja, tomēr man prasījās vairāk cīņas spara radīto sviedru. Turklāt jācīnās ir ar mūzikas spēlēšanu, nevis čalošanu vai koķetēšanu ar publiku,” skaidro Dace Volfa.

Juris Kaukulis, kurš konkursa žūrijā darbojas jau vairākus gadus, iesaka jaunajām grupām noskatīties kādu veco laiku britu grupas „Joy Division” video, lai redzētu, ko un kā viņi ir darījuši, pēc tam mēģinot tā nospēlēt pašiem savu mūziku.

„Spēks ir mūzikā, tekstā, ritmā… Jaunām grupām ir raksturīgi, ka viņi cenšas spēlēt ļoti sarežģīti. Kādam obligāti jāspēlē solo, lai gan pasaulē tāda tendence nav novērojama kādus divdesmit gadus, ja nu vienīgi kādiem roka dinozauriem,” uzsver Juris Kaukulis. „Manuprāt, tas ir tāds egoistisks piegājiens, kas bojā grupas seju. Tas arī traucē uztvert kopēju grupas sniegumu. Tie ir studenti, jaunieši. Pasaule pēc desmit gadiem būs tāda, kādi šobrīd ir viņi. Diemžēl viņi uzliek sev robežas un neiet tām pāri.”

Žūrijas pārstāvis Universitātes Radio NABA programmas direktors Madars Štramdiers skaidro, ka arī šogad izteikti prevalē rokmūzika, bet kā allaž pietrūkst eksperimentālās mūzikas, elektronikas un citu jaunu vēsmu. Noslēgumā mūzikas žurnāliste Dace Volfa atzīst, ka diemžēl nav sajūta, ka esam 2010.gadā.

Atliek jaunajiem mūziķiem novēlēt drosmi un eksperimentētāju garu, kā arī cerēt, ka nākamgad LU Jauno mūzikas grupu konkursā varēs vērot stilistiski krāsaināku programmu, kurā jaunieši nebaidīsies izdzīvot savu mūziku līdz pirkstu galiņiem, apzinoties to, kādu muzikālo vēstījumu vēlas sniegt publikai.

Foto galerija